Kādas Ogres talcinieces piezīmes

Cūkas, cūkas, cūkas! Lai neapvainojas visnotaļ simpātiskie mājdzīvnieki, bet šito pantiņu gribējās skaitīt katru mīļu brīdi, kad skats atdūrās pret kārtējo tukšo pudeli vai čipsu paku... Vācot atkritumus, gribot negribot, jādomā par tiem, kuri mums šos “sveicienus” atstājuši.

Bradājot pa mēsliem vārda vistiešākajā nozīmē, atcerējos, ka allaž tiek gānīti jaunieši, kuri ir izlaidušies, šmucīgi un neaudzināti. Neuzmetīšos par aizstāvi - “kokčiki”, aliņi, čipsi un cigarešu paciņas, - tas, protams, uz viņu sirdsapziņas. Mana kolēģe nekādi nevarēja saprast, kāpēc plastmasas pudeles pirms izmešanas jāaptin ar foliju. Kur nu viņai, pagājušā gadsimta inteliģentei, saprast, ka tas piederas pie marihuānas pīpēšanas metodikas. Netrūka pērnajā zālē arī izlietotu špricīšu...

Labi vai slikti, bet iepriekšminētais mani neko daudz neizbrīnija. Kur ir tie gudrie un labi audzinātie pieaugušie, kuru atstājuši “pēdas” piepilsētas mežā? Nez vai jaunieši, pa ceļam uz klubu vai diskotēku, būs paķēruši līdzi paklāju, televizoru, tējkannu vai netīru trīslitru burku no pieliekamā? Arī rotaļlietas un izdegušas spuldzītes diez vai viņiem pēc tusiņiem būtu bijušas tik ļoti vajadzīgas? Mežs pilns ar visādiem mājsaimniecībā nevajadzīgiem priekšmetiem – slotas, atvilktnes, drēbes....

Mieles vien no visas garās dienas būtu palikušas, ja pašās talkas beigās zem kādas aplupušas finiera plāksnes nebūtu atradusi ezīti. Varbūt šī bija tā reize, kad mežā izmestais krāms palīdzējis zvēriņam pa ziemu nenosalt un aizturējis sniegu un vēju? Atzīšos, ka finiera plāksnīti atstāju ezītim, - ja nu naktī solītie mīnusi viņam nāk par sliktu?

Smaidu izraisīja arī mežā atrastais koka dēlītis, uz kura kāds nezināms pielūdzējs atzinies mīlestībā Kristīnei. Atrasto mantu nofotogrāfējām, jo varbūt meitene atpazīst autoru, un viss vēl beidzas laimīgi. Iespējams, ka talkas misija nebeidzas tikai ar atkritumu vākšanu un savākto maisu skaitīšanu...